.....Dzīvē nereti ir vajadzīgs kāds grūdiens, neliela palīdzība, lai cilvēks neiesīkstētu, padomātu.
Šie treniņi, man tiešām lika vairāk domāt, par to, ko es vēlos sasniegt, kāda ir mana misija šajā dzīvē un par to, ka mēs bieži vien nenovērtējam to, kas mums ir dots, uztverot to par pašsaprotamu.
Katrs no treniņiem man deva ko jaunu. Šis treniņš deva man vairāk pārliecības par sevi, jo man ir daudz ko pastāstīt par sevi. Tomēr visvairāk mani saliedēja, vismaz man tā šķiet, ar pārējiem tieši uzticēšanās treniņš. Es sajutos īpaša.
Otrā nodarbība bija lielā testu diena. Tā kā man zīmēšana nepatīk, šie testi bija diezgan grūti izpildāmi man. Pēc šīs dienas sapratu, ka domāju pārāk sarežģīti, esmu pieradusi pie tā, ka man apkārt viss ir ļoti sarežģīti. Tomēr dažreiz dzīvē uz lietām noder paskatīties daudz vienkāršāk un tad arī viss izdosies.
Visemocionālākais bija ceturtās nodarbības noslēgums. Spēja tik dziļi atklāties citiem cilvēkiem ir tiešām ļoti cienījama.
Interesanti bija uzzināt, ko par mani stāsta neliels zīmējums vai arī cik liela nozīme ir dzimšanas datumam. Pēc testu analīzes vairāk izpratu sevi, kas un kādēļ būtu jāmaina sevī, pie kā vairāk ir jāpiedomā. Centīšos nebaidīties no nezināma un neielekt pēdējā vilciena vagonā.
Pēc katra no treniņa ar nepacietību gaidīju nākošo, jo katrs no tiem man sniedza jaunu pieredzi, zināšanas, lielāku sevis izprašanu, pozitīvas emocijas. Šonedēļ man pietrūkst šīs kopības sajūtas sēžot aplī un smaidīgo seju.
Nesen lasīju aforismus un man dziļi iespiedās viens no Pitagora aforismiem: „ Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.”
Šie treniņi man palīdzējuši, vairāk sevi saprast un meklēt laimi pašā, esmu kļuvusi atvērtāka, drošāka, pārliecinātāka par sevi, esmu ieguvusi labus draugus, ar kuriem var brīvi izrunāties. Arvien biežāk domāju par savu nākotni, ko es no dzīves vēlos, ko dzīve no manis vēlas.
Vēlējos pateikt paldies par to, ka netieši norādījāt mums pareizo ceļu kā izprast sevi, atklāt sev vēl nezināmas lietas. Jūs arī esat īpaša!
XXX.2010.dec.