Es vienmēr esmu dzīvojusi ar domu „Izdzīvo visus tos īpašos mirkļus, ko piedāvā šodiena, jo tas ir vienīgais, kas Tev pieder”, kas man ir palīdzējis izbaudīt visas dzīves sniegtās iespējas. Arī šo iespēju es uzskatīju par lielisku, tāpēc no katra Pārmaiņu treniņa „grābu” visu sniegto.
Kā vienmēr, atmiņā paliek tādi spilgtākie mirkļi un droši vien ne bez ievērības. Vismilzīgākais prieks ir par to, ka pēc katra treniņa atmiņā kaut kas ir palicis, par ko milzīgi jāpateicas mūsu treneriem/palīgiem. Es patiešām uzskatu, ka šie pārmaiņu treniņi mums ir vienkārši vajadzīgi, jo tik daudz jauna, tik daudz prasību, skriešanas tomēr nav ikdienā, kas izraisa lieku satraukumu. Tomēr vienmēr ir tā lieliskā sajūta, ka pienāks svētdiena un atkal būs kāds, kas mums pasaka: „Viss taču būs kārtībā!”.
Tā ir unikāla iespēja - sasniegt savus mērķus un gūt panākumus, nevis konkurējot un kādu apsteidzot, bet strādājot kopā un palīdzot citiem cilvēkiem sasniegt viņu mērķus! Tieši šādi es varētu pateikt, kā jutos svētdienās Arkādijā, parasti plkst. 14:00. Mans mērķis stāv par to, ka galvenais ir šī konkursa sagatavošanās process, citiem viņš vēsta ko citu, bet pats galvenais, ka mēs visi to darām kopā, gūstos divtik lielu prieku par padarīto. Un es esmu gatava staigāt pa stikliem, lai sasniegtu savus mērķus, esmu gatava ieskatīties bailēm acīs, lai pierādītu sev, ka to varu. Es varu lidot virs atbalsta rokām, lai tikai mirkli padomātu. Es varu izkliegt „man ir”, „es varu”, „es gribu”, jo mani tā iedrošināja. Es varu smaidīt pat mirkļos, kad fiziskā spēka vairs nav nemaz. Tādas bija manas sajūtas Pārmaiņu treniņos, tā es vēlos justies katru dienu!
Es vienmēr uzskatīšu, ka esmu ieguvēja, piedaloties šajā konkursā. Kaut tā iemesla dēļ, ka mums bija iespēja apsēsties, padomāt, sakārtot sevi un dzīt vēl tālāk uz priekšu.
Paldies Agritai un Artūram!