Bija 27. novembris, kad sākās viens no aizraujošākajiem posmiem manā dzīvē. Priekšā viss nezināmais, jaunas sejas, jaunas personības, jaunas sajūtas, neliels uztraukums par to, kā būs. Tomēr nelielā nedrošība izgaisa pāris minūtēs. Kāpēc? Tādēļ, ka nevajadzēja ilgu laiku, lai saprastu, ka esmu īstajā vietā, pie īstajiem cilvēkiem. Mūsu sadraudzēšanos veicināja Artūrs un Agrita, profesionāļi savā jomā, kuri iedrošināja mūs ik minūti.
Pirmajā dienā Es iepazinos ar citiem, ātri iejutos un sapratu, ka visi šie cilvēki ir ne tikai skaisti ārēji, bet arī iekšēji, ļoti izglītoti, pilnveidojušies un aktīvi. Tomēr visi vēl likās viens otram sveši. Mūs atraisīja spēle ar cepuri, jo smiekli satuvina, un tieši tādēļ mēs sajutāmies labāk.
Jauki bija tas, ka mums ik pēc katra uzdevuma bija jāpastāsta tas, kā mēs jūtamies. Apbrīnojami- es pēc katra uzdevuma jutos arvien drošāk un drošāk, nejutu pat to brīdi, kad šie visi cilvēki jau kļuva par maniem draugiem. Es sāku spēt uzticēties cilvēkiem, kurus pazinu tikai pāris stundas.
Otrajā nodarbībā Agrita mums deva iespēju iepazīt sevi vēl vairāk.
Pēdējā - trešā nodarbība, bija īpaši mīļa.
....nekad iepriekš to nebiju darījusi un nebūtu iedomājusies, ka kādreiz to vispār darīšu. Bez šīm nodarbībām pie Agritas un Artūra es to tā arī nekad nebūtu darījusi, vienreizēji.
Vakara noslēgums bija vārdiem neizsakāms... Zudusi nedrošība mūsos visos, spējām uzticēties viens otram, atklāt, kā jūtamies un uzklausīt, uzmundrināt, samīļot. Asaras, līdzi jušana. Es sapratu, ka mums vairāk ir jāsaka otram labas lietas un ka tas jādara regulāri.
Diemžēl man nācās aiziet ātrāk projām, tomēr, braucot mājās, es sapratu, cik daudz es varu, cik daudz spēj vārdi. Tādēļ es arī uzreiz sazvanījos ar saviem draugiem. Jāatzīst- pat nobira asariņas. Es jutu sevī spēku, sajutu savu mērķi, savu uzdevumu dzīvē. Vēlējos visiem saviem mīļajiem cilvēkiem uzrakstīt lielu, lielu paldies par to, cik labi viņi man liek justies un ne tikai.
Individuālajā nodarbībā pie Agritas uzzināju ļoti daudz ko par sevi. Tas tiešām bija vienreizēji! Brīžiem likās, ka Agrita jau sen pazīst gan mani, gan manu ģimeni. Agrita visu par manu ģimeni lasīja kā no lapiņas. Apbrīnojami!
Es, pateicoties Agritai, vairāk sāku apzināties, kādi ir mani uzdevumi dzīvē, apzināties to, cik daudz es spēju izdarīt un kāda, cik spēcīga, patiesībā esmu. Interesanti tas, cik liela loma ir tieši dzimšanas dienas datumam katra cilvēka dzīvē. Agrita mani iedrošināja ar to, ko teica. Es biju sajūsmā. Klausoties Agritā, sapratu, kas man ir jādara, lai uzlabotu savu dzīvi. Paldies viņai par to! Pēc nodarbības devos mājās, lai pierakstītu visu, ko Agrita man teica, vienmēr to vēlos paturēt prātā.
Jāatzīst, ka šis īsais laika posms manā dzīvē deva man ļoti daudz. Brīžiem liekas, ka šobrīd skatos ar savādāku redzējumu uz pasauli, ar lielāku apņēmību spēju pabeigt iesākto un vairāk apzinos, kāda ir mana misija. Šie visi cilvēki izmainīja ļoti daudz ko manā ikdienā ne tikai tajās dienās, kad biju ar viņiem, bet arī šobrīd, kad šīs nodarbības ir beigušās....
Es neko neesmu zaudējusi, ES ESMU TIKAI IEGUVUSI- labus draugus, atbalstu, jaunas sajūtas, pieredzi, esmu daudz ko iemācījusies, esmu pat mazliet mainījusi savu attieksmi pret pasauli, es vairāk smaidu, esmu sapratusi, cik daudz man vēl ir jādara. Šis viss bija vienreizēji un ne jau visiem ir tāda iespēja- būt tik jaukā sabiedrībā, iegūt tik daudz. Kā man ir paveicies!
xxx 2010.dec.