Piecus gadus mācījusi bērnunama Imantā bērniem veidot frizūras - Agrita Grosbarte „sistēmas bērnu” ierakstu ciklā stāsta par savu darbu bērnunamā un attiecībām, kas izveidojušās ar vairākiem bijušajiem Imantas bērnunama audzēkņiem. Saruna notika pēc tam, kad Latvijas Radio izskanējuši jau vairāki „sistēmas bērnu” tēmai veltītie ieraksti. Šis ir viens no stāstiem par kāda cilvēka brīvprātīgu iniciatīvu, bet diemžēl arī tas beidzies ar pieredzi, ka tad, kad cilvēks no malas iekļūst „sistēmā” un pārāk satuvinās, vienā brīdī viņu palūdz aiziet. Tas pietiekami neticis izskaidrots arī bērniem, kuri labprāt dalās savā pieredzē par piedzīvoto bērnunamā.
Agritai ir friziera, psihologa un pedagoga izglītība, tāpēc atsaukusies aicinājumam par simbolisku samaksu vadīt frizieru pulciņu vairāk nekā 70 dažāda vecuma bērnunama bērniem.
"Es bērnunamā ierados tikai divreiz nedēļā. Piecus gadus strādāju un arī, protams, vasarā uz Baltezeru es braucu pie bērniem, jo viņiem bija vasaras nometne tur. Tas bija tiešām lieliski un kolosāli, un ārpus darba laika mēs ar direktori organizējām konkursu „Baltezera tīnis” vairāku gadu garumā." - Agrita stāsta par gandrīz 20 gadus seniem notikumiem, rādot arī divus lielus bilžu albumus. Nometne „Baltezera tīnis” bijusi pašas iniciatīva. Dziesmu dziedāšanā, frizūru un tērpu demonstrēšanā tika aicināti sacensties bērnunami no visa Latvijas, taču ik gadu diemžēl esot atsaukušies vien daži. Agrita pati meklējusi sponsorus balvām, meitenēm dāvātas zeķbikses, zēniem kas cits.
Evija Borodovko ir tikai viena no vairāk nekā desmit bijušajiem Imantas bērnunama bērniem, kas labprāt raksta vai stāsta par savām atmiņām: ''Mums bija kā popielas, dziesmas tur bija. Man pat bija dziesma jādzied ar īstu gaili. Es šausmīgi baidījos, bet tie procesi gāja baigi, baigi..."
Bet friziere atceras, ka grūtākais darbā bijis atbildēt uz bērnu jautājumiem - jūs arī aiziesiet prom? Esot bijusi iepriekš arī kāda jauka skolotāja un viņa aizgāja:
"Viņi uztraucās par šo jautājumu, jo laikam visu laiku runāja par to kāds audzinātājs vai auklītes. Man sākumā bija tā dīvaini, ka viņi man tā jautā, un man bija ļoti… mani skumdināja tas apstāklis, ka pēc pieciem gadiem man tā kā… Es pati nevēlējos aiziet, man viss bija kārtībā. Direktore - kā lai pasaka - radīja tādus apstākļus, ka man ir jāiet prom. Nu tā kā palūdza aiziet."
Agrita atsevišķus bērnus vakaros ņēmusi līdzi uz Vecrīgu paēst pankūkas vai apmeklēt kādu diskotēku, iepazīstinājusi ar modes pasauli, bet tas, iespējams, esot bijis par daudz. Evija Borodovko, kura tolaik bija pusaudzes vecumā, saka, bērnunamā ticis paskaidrots, ka friziere ir pārāk aizņemta. Viņas vietā nākšot cita.
"Bija grūti pierast tāpēc, ka es atceros, puišiem vienmēr Agritiņa taisīja tādas frizūras! Puiši tur gribēja mašīnas emblēmas uz galvas. Eksperimentēt. Tad viss tā beidzās pēkšņi. Tad bija skumji. Pat tagad viņa man sūtīja bildes, es skatījos un atcerējos tos laikus. Skumīgi atcerēties, ka tā visa vairs nav. Mums visi, lielākā daļa ir aizbraukuši uz ārzemēm. Mēs vienu dienu visi čatojām, atvērām grupu, pateicoties Agritai īstenībā," stāsta Evija.
Pieaugušie, kas gadiem neesot tikušies, tagad plānojot nākamās vasaras atvaļinājumu pavadīt kopā. Sociālajos tīklos daloties ar fotogrāfijām no Baltezera nometnēm. Atsaucība runāt par to ir ļoti liela, un tas liecina, ka šis posms bijis īpašs. Citi ir gatavi satikties, bet citi, kas dzīvo ārzemēs, raksta e-pastā. Viņu vidū arī Žanna Kļimoviča: "Manas atmiņas par bērnunama laiku ir diezgan dalītas. Daudzas atmiņas ir jaukas un foršas tieši saistībā ar to laiku, kad Agrita nāca pie mums. Atceros, ka viņa man mācīja griezt citiem bērniem matus. Agrita bija tas cilvēks, kura dēļ es sapratu, ka matu griešana ir mana lieta un ka es vēlos ar to nodarboties."
Bet Agrita atceras tālāko: "Nu uz svētkiem mani neaicināja. Es pati tā kā neuzprasījos. Vadība nedeva nekādu ziņu par sevi, līdz ar to es arī īpaši nē. Es ar bērniem tāpat sazinājos, cik bija iespējams. Kā viņi vēlējās un kā bija mums ar laikiem. Jo tas laiks attālinās, jo mēs vairāk sazināmies. Pārsvarā internetā, jā. Ar daudziem es uzturu visu šo 20 gadu garumā tādu kā saziņu."
Bijusī bērnunama vadītāja Ausma Bakāne sarunai nepiekrita, sakot, ka bērnunamā vairs nestrādājot un nevarēšot palīdzēt. Arī bijušie audzēkņi kontaktu nemeklējot. Tikmēr Agritu priecē, ka daudzas meitenes arī izvēlējušās tieši friziera profesiju:
"Un trīs meitenes ir izmācījušās par frizierēm pēc manas aiziešanas, un viena meitenīte pat no darbinieku bērniem ir izvēlējusies frizieres amatu. Nu, droši vien ir vēl kāds, par kuru es nezinu varbūt. Es esmu ļoti priecīga, ka viņas ir gājušas, viņas mani ir pieminējušas, ka arī bērnunamā ir bijis šāds pulciņš."
Jau ceturto gadu friziere Agrita Grosbarte nodarbības pasniedz Iļģuciema sieviešu cietumā.