Pirms laika jau rakstījām, ka skaistumkonkursā „Pilnība 2011" sievietēm ar svaru virs 90 kilogramiem izlēmusi piedalīties un sev izaicinājumu metusi arī madoniete Olga Gordijenko-Krūmiņa. Nesen visu Latviju pāršalca iepriecinoša ziņa, ka tieši viņa ieguvusi šo nebijušo titulu septiņu dalībnieču konkurencē.
Olga Gordijenko-Krūmiņa strādā Valsts ieņēmumu dienesta Madonas klientu apkalpošanas centra Datu ticamības novērtējuma nodaļā par galveno nodokļu inspektori. Šobrīd abi ar vīru lielāko daļu brīvā laika un rūpju veltī meitas Sandijas un dēla Roberta audzināšanai.
Pēc uzvaras konkursā no malas īpašas izmaiņas Olgā nevar manīt - tikpat smaidīga viņa bija, tikko iekļūstot finālistu starpā, cik starojoša ir tagad, pēc uzvaras gūšanas. Taču, raugoties konkursa „Pilnība 2011" uznācienos, ir acīmredzams, ka divu bērnu māmiņa šo dažu mēnešu laikā apguvusi skaistumkaralienes cienīgu stāju, iznesīgumu. Sacenšoties par kroni, visām septiņām finālistēm vajadzēja atrādīt savas dotības septiņos uznācienos, demonstrējot tērpus, teatrālus uznācienus un pikantas dejas. Galu galā žūrija, kuras sastāvā bija dažādi Latvijas skaistuma industrijas pārstāvji ar pazīstamo modes dizaineru Gintu Budi priekšgalā, lēma, ka tituls „Pilnība 2011" pienākas gaišmatainajai Olgai Gordijenko-Krūmiņai no Madonas, par kuru īpašā sajūsmā visu konkursa laiku bija zālē sēdošie vīriešu kārtas pārstāvji.
"Uztraukums bija milzīgs"
Tagad, kad jau pagājis kāds laiks kopš krāšņā šova kabarē klubā „Burlesque", Olga Gordijenko-Krūmiņa atzina, ka uztraukums, piedaloties skaistumkonkursa noslēguma pasākumā, bijis milzīgs. Pirmkārt jau, šāds konkurss bija pilnīgs jaunums gan skatītājiem, gan pašām dalībniecēm - uzdrīkstēties kāpt uz skatuves, neslēpjot pašpārliecinātību, talantus un savu „es".
- Katrai dalībniecei vajadzēja parādīties arī individuālā uznācienā, kura laikā prezentējām sevi, savas prasmes vai hobijus. Kādā nodarbībā, kur gatavojāmies skaistumkonkursa šovam ar horeogrāfu, man pateica, ka es varētu dejot, jo ar kustību prasmi viss esot kārtībā. Ierosināju dejot tieši ukraiņu deju, jo šī tauta ir tāda ugunīgāka, enerģiskāka, kas skaisti izpaužas dejā. Tā kā tētis ir ukrainis, iejusties horeogrāfu sagatavotajos soļos bija viegli - tas nāca automātiski, jo laikam jau manī kaut kas no šīs tautas tradīcijām mīt. Līdz šim pie dejošanas nebiju strādājusi, nebiju saskārusies ar horeogrāfiem, - plašāk par vienu no uznācieniem - talantu konkursu, kas izpelnījās publikas lielāko atsaucību, pastāstīja Olga Gordijenko-Krūmiņa.
Šādas iespējas - tikai konkursā
Pirms skaistumkonkursa šova dalībnieces nemaz neesot zinājušas, ko žūrija savā vērtējumā ņems vērā visvairāk - skaistumu, iznesīgumu, talantus, atraktivitāti vai ko citu. Beigās tomēr izrādījies, ka vērtēts viss kopā, turklāt krietni pirms paša fināla pasākuma: - Atklājās, ka tikām vērtētas visu nodarbību gaitu, ne tikai šova laikā. Tātad klusībā dalībnieču vērtēšana aizsākās jau 13. augustā, kad paziņoja finālistes.
Kā piebilda titula „Pilnība 2011" ieguvēja, nodarbību programma bijusi ļoti plaša - tika testēts dalībnieču IQ līmenis, viņas izpildījušas arī dažādus psiholoģiskos testus Agritas Grosbartes vadībā, apmeklējušas individuālas nodarbības ar horeogrāfiem Denisu Tumakovu un Jekaterinu Novokreščennihu, jogas treniņu ar Ati Ždanoku, semināru par stilu pie Unas Bernatovičas, un citas nodarbības.
- Kādā citā dienā mums bija iespēja apmeklēt „Zelta boulinga centru". Vienmēr biju vēlējusies, bet līdz šim nebija sanācis, uzspēlēt boulingu. Bijām arī fitnesa klubā „F1", kur ar mums strādāja Latvijas bodibildinga, fitnesa un bodifitnesa federācijas prezidente Kristīne Vederņikova. Viņa parādīja demo versiju, kādus vingrinājumus dienā izpildīt, lai izkustinātu visas ķermeņa daļas, lai mēs turpmāk ik dienas varētu izpildīt „veselības piecminūti". Konkursā primārais nebija tas, ka tagad dalībniecēm vajadzēs tievēt. Piemēram, nodarbība fitnesa klubā vairāk bija domāta tam, lai, ja kāda dalībniece slikti jūtas, viņa zinātu, kādi vingrinājumi palīdzēs locītavām, ceļgaliem, mugurai. Šie vingrinājumi, ikdienā izpildīti, svaru nesamazinās, bet gan uzlabos pašsajūtu, veselības stāvokli. Arī joga bija domāta relaksācijai, dvēseles attīstīšanai. Apmeklējām arī zemnieku saimniecību „Gundegas", kur vācām dižbrūklenes mākslīgajos purvos uz tādu kā nelielu sacensību. Tur ieguvu 2. vietu, stundas laikā salasot 16,2 litrus ogu. Protams, dalībniecēm no lielpilsētām tā bija svešāka lieta, bet man, kā jau lauku meitenei, nav nekas neparasts kādreiz mežā ogas vai sēnes palasīt. Man ļoti patika iespēja tikties arī ar Gintu Budi - ļoti interesantu cilvēku, kas saka visu, ko domā. Tas daudziem var nepatikt, pat novest līdz asarām, bet es tomēr viņā saskatīju vienkāršību (kas ne vienmēr atbilst televīzijā redzētajam tēlam). Viņš mums rādīja, kā pareizi stāvēt, turēt rokas, defilēt un tamlīdzīgi, - atcerējās Olga.
Jautāta, kas visā pieredzē bija vispozitīvākais un kas varbūt bija vērtējams ar mīnusa zīmi, viņa atbildēja: - Atsevišķus pozitīvus momentus nevaru izdalīt, jo viss kopumā man palīdzēja pilnveidoties, justies kā personībai ar savu iekšējo kodolu. Iepriekš it kā apzinājos, ka esmu stiprs cilvēks, ar savu „es", bet piedalīšanās skaistumkonkursā šai domai ļāva nostiprināties. Protams, sanāca patērēties, lai par saviem līdzekļiem izbraukātu Rīgu uz katru nodarbību, taču, sarēķinot visus plusus un mīnusus, dalība konkursā tomēr ir ar plusa zīmi, jo tās emocijas, pieredzi, iespēju sevi izzināt un pilnveidot nav iespējams novērtēt naudā. Uz katru nodarbību braucu ar prieku. Sapratu, ka man nekad citreiz nebūs tādu iespēju, kādas sagādāja šis konkurss.
Par gūtajām pozitīvajām emocijām konkursa laikā viņa vislielāko paldies veltīja konkursa „Pilnība 2011" radošajai komandai, kā arī visiem tiem, kas atbalstīja, „turēja īkšķus" un priecājas par Olgas uzvaru.
"No sevis kautrēties nevajag"
Interesanti, ka Olga Gordijenko-Krūmiņa līdz pat pēdējam brīdim bijusi gandrīz pilnīgi pārliecināta, ka uzvarēs cita dalībniece: - Ja godīgi, 99,5% biju pārliecināta, ka uzvarēs cita dalībniece. Tikai uz pusi procenta cerēju, ka tā būšu es. Tāpēc šoks bija liels, kad nosauca manu vārdu. Līdzjutēji vēlāk pat teica, ka varējis burtiski redzēt, kā pārsteigumā man ieplešas acis. Tajā brīdī arī tā bija, ka pozēju, dodos saņemt ziedus, ķermenis it kā darbojas, bet galvā ir pilnīgs tukšums, izņemot domu - vai tiešām es? No mājiniekiem uz šovu bija atbraukuši vīrs, meita, kā arī citi atbalstītāji. Meita pēc tam bija ļoti lepna par mammīti, uzreiz gribēja skolā palielīties.
Jau pagājis laiks, kopš konkurss noslēdzies, bet Olga ļoti priecājas par kolēģu atbalstu un pārliecību par viņas spēkiem, tuvo cilvēku līdzi jušanu, kā arī pozitīvajām atsauksmēm, apsveikumiem, ko viņai dāvā pat nepazīstami cilvēki. Olga Gordijenko-Krūmiņa smej, ka pa dienu mobilais telefons paspēj izlādēties, lai gan iepriekš izturējis visu nedēļu.
- Ir paredzēti dažādi publiski uznācieni, piemēram, 17. decembrī visas konkursa finālistes uzstāsimies Rīgā, savukārt aprīlī parādīsimies konkursā „Mis un misters Latvija". Iespējams, konkurss „Pilnība 2011" notiks arī nākamgad. Jācer, ka tā būs, jo daudzas sievietes jau sākušas interesēties, kas tad īsti vajadzīgs, lai skaistumkonkursā piedalītos. Man vajadzēja būt tai pirmajai, kas parāda - nav ko kautrēties, baidīties no sevis. Galvenais jau spēt atklāt savu iekšējo pasauli, neraugoties uz to, ka ir kādi lieki kilogrami. Arī mēs taču esam cilvēki ar savu spēku, spējām, lai vai kādi būtu vispārpieņemtie skaistuma standarti, - ar sev tik raksturīgo optimismu uzsvēra Olga Gordijenko-Krūmiņa.
