27.11.-22.12.2010. Visas atsauksmes ir anonīmas un ar dalībnieku mutisku atļauju arī saīsinātas.
Pēc dažādu profesionāļu vērtējuma dalību finālā turpina septiņas meitenes un septiņi puiši no 19-26 gadu vecumam.
Mis un Misters Latvija 2010 Fināls notiks 2011.gada 8. aprīlī pl. 16.00 Ķīpsalas izstāžu hallē.
...
....Esmu ļoti pateicīga par iespēju sevi pilnveidot, manā dzīvē tas tiešām bija vajadzīgs. Man visvērtīgākā bija pašapziņas celšana un sava ķermeņa pieņemšana, pēc kuras ar smaidu aizgāju vakarā gulēt. Ilgu laiku man neviens nebija teicis tik daudz labu vārdu, tajā skaitā es pati, biju aizmirsusi par sevis novērtēšanu, cik patiesībā es esmu unikāla, un cik daudz spēju dot un paveikt šajā dzīvē.
Vēl viena svarīga lieta, ir spēja pieņemt komplimentus, laikam laika un ieraduma gaitā, esmu pieradusi šos komplimentus aizgaiņāt, un pa īstam nepieņemt šo pozitīvo enerģiju ko citi cilvēki reizēm mums ikdienā spēj dot.
Vienmēr jāatceras, ka mēs paši esam savas laimes kalēji, mums nav jāatskaitās vai jāzemojas citu cilvēku priekšā, ka esam tikuši tālāk vai esam piedzimuši ar kuplākiem matiem, ir jābūt lepniem par to kas mums ir , ko esam sasnieguši, tas ir mūsu, un tas ir īpašs.
Šie treniņi man deva enerģiju, kas bija izsmelta līdz pēdējam, bet nu es zinu, kur rast sev spēku, kādām lietām vairāk jāpievēršas. Vēlreiz tas lika atcerēties savus mērķus, un nu labāk spēju precizēt kā tos veiksmīgāk realizēt, ņemot vērā savas personības īpatnības.
Katram no mums jātiek galā ar sevi, ar mūsu domām, mērķiem, jāspēj saskatīt kas mums ir vajadzīgs un ko vajag atmest, jāiemācas no sirds piedod un pateikt „Paldies!” cilvēkiem, kas mūs mīl un atbalsta, jo patiesībā šādu cilvēku mūsu dzīvēs nemaz nebūs tik daudz, un tas ir jānovērtē, un nevajag to atlikt uz pēdējo brīdi, jo šis brīdis var arī nepienākt.
Tieši šī varētu būt arī ikviena cilvēka veiksmes formula, ar ko ir jāsāk, tikai un vienīgi pašiem ar sevi, bez šaubām jātic sev un saviem mērķiem. Kurš gan cits to darīs? Atradīsies pietiekami daudz cilvēku, kas ar prieku pateiks, ka nekas nesanāks, kas labprāt mainītos vietām.
Nonākot pie visām šīm domām, un saviem personīgajiem secinājumiem, nesaprotu, kāpēc mums tas netiek mācīts, kāpēc ķīmija un fizika ir svarīgāka par sevis izzināšanu, personības nostiprināšanu un pozitīvas domāšanas mācīšanu?
Atceros, ļoti daudzus cilvēkus no skolas laikiem, kam tiešām tas būtu palīdzējis, kā gan cilvēks, kas netic sev un saviem darbiem, var gūt panākumus un iejusties vienaudžu vidū?
Neapšaubāmi iegūtās zināšanas ir mans šī gada lielākais ieguvums, kas man noteikti palīdzēs arī turpmākajā dzīvē. Un par to tikai varu pateikt lielu „Paldies”.
XXX.2010.dec.