Pārmaiņu laikā lielas pārmaiņas

 

Pasākuma viesi Ronalds Logins, Didakts, Ieva Ieva, Jānis Damroze un Dace Priedoliņa

 

Vakars bija RCB filiālbibliotēkas „Zemgale” un „Agritas Skaistuma Studijas” kopprojekts, kuru īstenoja divas dāmas – „Zemgales” galvenā bibliotekāre Sallija Krauze un „Agritas Skaistuma Studijas” vadītāja Agrita Grosbarte.

Jānim Damrozem ir jau trīs dzejoļu grāmatas. Kopā ar fotomākslinieci Unu Šneideri veidoto romantisko krājumu „Sapņu meitenei” 2008. gadā izdevusi  Biznesa augstskola Turība, bet 2009. gada krājumi „Varbūt par mums” un „Es esmu bagāts kā lords” ir autorizdevumi. Arī Didakts 2008. gadā izdevis grāmatiņu „Par dzīvi nopietni un ne tikai”, kurā apkopota dzeja, īsrindes, aforismi, humors un satīra, tosti un galda runas. Pārējie jaunie dzejnieki uz savām īstajām papīra grāmatām ir vēl tikai ceļā, taču arī viņu darbi lasāmi tīmeklī, piemēram, Ievas Ievas krājums „Patiesa mīlestība”:

Bez tam viņi lasa un dzied „dzīvajā” ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās un šo pilsētu bibliotēkās – Ogrē, Saldū, Madlienā un citur.  

Paldies Zemgales filiālbibliotēkai par brīnišķīgo tikšanos ar dzejniekiem! Šajos laikos, kad „pēc maizes un pārtikas vergi tik sauc”, kad biedē ar cūku gripu, un negaidot iesākās ziema, uz šo vakaru nemaz negribējās iet, bet aizgāju un nenožēloju. Biju dzirdējusi tikai par dzejnieku Jāni Damrozi, kura dzejoļu krājums „Sapņu meitenei” ir RCB filiālbibliotēku „Vidzeme” un „Kurzeme” krājumos, turklāt abi bija izsniegti lasītājiem! Dace Priedoliņa ģitāras pavadījumā dziedāja pašas komponētas dziesmas ar Damrozes vārdiem: „Vakars smaržo pēc piparmētrām, egļu skujām un sarkanvīna, un mazliet pēc skumjām” (vienu dziesmu atradu uzreiz nākamajā rītā http://www.youtube.com/watch?v=ZXQhREOfhK4). Dzejnieks saka: „Pat ja tā, pat ja negaida kāds, man jau pietiek – esmu bagāts kā lords”.

 

Pārsteidza Didakts (īstajā vārdā Vilnis Orlovskis), ar saviem atskaņu pantiņiem iešķiļot humora dzirksti. Viņa literārais dzejas tēls, vēlēdamies „Lai tikai nebūtu cūka pie mīļotās dzimtenes siles”, nedaudz atgādina Artavu - aktuāli, smieklīgi un arī skumji, tādi nu esam. Jaukā dzejniece Ieva Ieva sola: „Ar pienenes smaidu sejā rudenim ardievas teikšu” un domā, ka „Varbūt dzīve ir relatīva, jo tai brīžiem ir mugura stīva”. Īpaši Jānis Damroze iepazīstināja ar Ronaldu Loginu -pavisam jaunu puisi, kurš raksta dzeju, un pieteica viņu kā nākotnes dzejnieku. Man patika, nopietns zēns, laba literārā valoda, sirsnīgi un patiesi: „Tu raudi, tu esi laimīgs – tu vari dzīvot”, „Kāpēc nav kā pasakā, kad viss pa prātam notiek?”. Noslēgumā dzejnieki nodziedāja skaistu atvadu dziesmu no Jāņa Damrozes dzejas krājuma „Varbūt par mums”: „Tiksimies vēl šajā dzīvē/Ja nē, tad sapņos varbūt/ Miglu gravās vai pieneņu pļavās/Ceriņu ziedos varbūt,” un piedziedājumā piebalsoja visi, arī es, un šeit

http://www.youtube.com/watch?v=uk1d8RU9eL8 līdzi dziedāt varat arī jūs.