Atsauksmes par Agritas vadītajiem psiholoģiskajiem pārmaiņu treniņiem 2013.gadā no 13.01-21.04.

Atsauksmes par treniņiem

A...

Labvakar, Agrita! Esmu mazliet aizkavējusies ar mājas darbu, bet tomēr sūtu jums savas pārdomas par pagājušām nodarbībām.

Atziņas par sagatavošsnās nodarbībām 2013. gada 9. un 10. februārī konkursam ,,Mis un Misters Latvija''.
Esmu ieguvusi un uzzinājusi daudz jauna. Iepazinu vēl vairāk fantastiskus cilvēkus - savus finālistu grupas dalībniekus un pedagogus.
Pirms nodarbībām biju mazliet satraukusies par to, ka nezināju, ko gaidīt no tām dienām, bet tomēr biju pārliecināta, ka došos uz mājām pēc treniņiem ar smagu zināšanu bagāžu.
Nodarbības pie Agritas Grosbartes man vienmēr liekas aizraujošas un interesantas. Agritai ir ļoti daudz zināšanu par visu, ko es ceru viņa mums iemācīs pēc iespējas vairāk. Mēs runājamies pilnīgi par visu, kas mūs gaidīs dzīvē vispār, kā arī konkursa finālistu dzīvē.
.
 

Cien. Agrita Gosbarte

Sākšu no paša sākuma, 13.janvārī uz atlasi braucu ar šaubām un nebiju pārliecināta vai to patiešām gribu. Iekļūstot finālistu sarakstā, man it kā pavērās durvis uz kaut ko neaptveramu. Apkārt nepazīstami cilvēki, bet mani līdzsvaroja mana ģimene, kura atbalstīs mani visos iesākumos. Pirmais treniņš priekš manis bija īpašs, jo tas bija kaut kas jauns, es zināju kā psiholoģijai ir liela nozīme mūsu dzīvē, bet es vienmēr biju pārliecinata, ka tā darbojas tikai padzīļināti. Apkārt bija sveši cilvēki, bet cik tas dīvaini nebūtu, es jūtos ērti, it kā zinātu šos cilvēkus krietnu laiku. Sparatu kā daudz jāstrādā ar sevi, ka patiesībā nepazīstu sevi, tikai ar treniņa palīdzību varēju saskatīt sevi īstenībā.

Svētdien notika otrais psiholoģiskais treniņš, kas man atvēra acis uz to, ka es esmu iegrimusi rutīnā un nepamanu cilvēkus sev apkārt.
Tagadēji secinājumi ir sēkojoši, esmu iegūvusi zinamu pārliecību par sevi un par cilvēkiem no komandas, sapratu kā esmu redzami pieaugusi morāli un emocionāli.
Liels paldies Jūms kā sniedzāt tādu iespēju(sun)

 

 

Mājasdarbiņš - rakstīju brīvajā formā +/- pieturējos jautājumiem, kurus devāt.

Par rīta testiem:
Daudzi jautājumi bija diezgan „slideni” un tos varēja interpretēt dažādi, tāpēc nevaru galvot par informācijas pareizību, kas tika dota testos no manas puses. Pāris jautājumi personīgi man likās diezgan jocīgi. Dažos jautājumos tika dotas divas radikālas vai galējas atbildes un nebija iespējas izvēlēties neitrālu atbildi, ...Cita varianta nav. Par dažām lietām lika aizdomāties, piemēram, kāda ir mana ..... Tiesa gan, uz šo un vēl pāris jautājumiem nepaspēju dot atbildi.
Par grupas treniņu.
Noteikti jebkādas aktivitātes grupā ir par labu grupai kopumā – mēs kļūstam tuvāki un uzticamies viens otram vairāk. Grūti teikt, ko es sapratu no treniņa, par ko sāku domāt vairāk. Lai atbildētu uz šo, iespējams, vajag izanalizēt testu rezultātus. Aktīvā darba daļa patika ļoti. Kaut ko līdzīgu darījām jau Rēzeknes konkursa ietvaros, tomēr šeit uzdevumi atšķīrās. Interesanti bija censties atpazīt cilvēku pēc ....
Kad sākām pildīt testus, mans garastāvoklis strauji pasliktinājās. Nezinu, ar ko tas varētu būt saistīts. Nomāca tāds kā emocionāls nogurums, it kā labam garastāvoklim varētu būt limits, tāpat kā izturībai garo distanču skriešanā. Vēl joprojām domāju par to un atbildi nerodu.
Draudzīga un nesaspringta vide un diezgan viegli un jautri (iesildīšanas laikā) uzdevumi lika mums atslābt, atvērties pārējiem.
 

 

13.janvārī - Iepazināmies viens ar otru un ar to, kas mūs sagaida.Ttests, man personīgi, nepatika, jo likās muļķīgi jautājumi un muļķīgas dotās atbildes. Bet gan jau tam visam kaut kas ir apakšā.
10.feb. - Vairāk iepazinām viens otru, satuvinājāmies. Beidzot iegaumēju visu vārdus. Sajutu komandas garu, kopīgi pildītos uzdevumos.
 

Uz lietām skatos kā arī iepriekš skatījos, sevī neko jaunu atklājusi neesmu. Un nekas jauns ar mani līdz šim nav noticis.

 

 

Sveiki Agrita!
Esmu sagatavojusi pārdomu rakstu par notikušajām nodarbībām.

Agritas 1. un 2. nodarb.
Pirmā nodarbība pie Agritas bija satraukumiem pilna, jo diena bija bijusi gara un  vēl neticēju kur esmu nokļuvusi.
Daudzie uzdevumi deva iespēju nedaudz iepazīt dalībniekus un rast priekšstatu. Pēc šiem uzdevumiem man bija vieglāk asociēt dalībniekus ar kādu hobiju, skolu vai nodarbošanos, jo vārdus man vienmēr ir bijis grūti iegaumēt. Veiktie uzdevumi lika aizdomāties un atgriežoties mājās bija jāatlicina neliels pārdomu jautājumiem par kuriem nebija sanācis aizdomāties. Šķietami vienkārši jautājumi, bet līdz galam atbildes sevī nevarēju rast. Man ļoti patika tie uzdevumi kurus veicot es varu apdomāt savu rīcību, raksturu un uzvedību. Uzdevumi kas liek aizdomāties. Es vēlos tikai mācīties un augt, pilnveidot sevi. Šādi uzdevumi mani priecē un es vēlētos, ka veicot šos uzdevumus būtu plašāka iespēja iepazīt sevi, kā piemēram man bija interese uzzināt ko stāsta par mani zīmējums kur dalībniekiem vajadzēja zīmēt ......

Otrā nodarbība pie Agritas bija vairāki aktīvi uzdevumi, kas lika izjust to , ka esam komanda. Ļoti patika šī aktīvā daļa, bija gan smiekli, gan kautrēšanās, gan pārsteigums un prieks. Aizraujoši un noderīgi. Veicot uzdevumi par to kā mēs katrs sevi vērtējam es nedaudz attapos. Esmu cilvēks kas sevi vērtē ļoti kritiski, jo redzu plašas iespējas uz sevis izzināšanu un augšanu. Reizēm esmu nepārliecināta par sevi. Taču uzdevumam ritot es nonācu pie secinājuma, ka man varbūt vairāk vajadzētu sevi paslavēt un ļauties arī palielīt. Es priecājos, ka varēju izdarīt šādus secinājumus.

Agritas nodarbības man liek aizdomāties, pilnveidot sevi un attīstīt koncentrēšanās spējas. Man nav bijusi iespēja piedalīties kādos līdzīgos treniņos, tāpēc visi uzdevumi man ir jauni. Pašlaik tiešām man skatījums uz sevi un citiem ir mainījies un spēju paskatīties uz lietām no citas puses, tas mani priecē un ir nedaudz tāda gandarījuma sajūta sevī. Ir uzdevumi kuri man varbūt neko daudz nav devuši, jo atsevišķās lietās es varu arī nesaskatīt jēgu ja vien man to skaidri neizklāsta, bet es jūtu, ka esmu piepildītāka un ar jaunu skatījumu. Atsevišķi uzdevumi man atkal liek aizdomāties uz ilgu laiku, šādā veidā es sāku sevi sakārtot iekšēji un man tas ir svarīgi.
Droši varu pateikt, ka man tas ļoti noderēs dzīvē, kā arī konkursā. Es būšu gudrāka, pārliecinātāka un domājams pēc visām Agritas nodarbībām būšu iepazinusi vēl vairāk sevi. Pavisam noteikti šie treniņi ir vajadzīgi. Par cik es domāju, ka pašlaik esam saliedēta komanda, tad man ir vēlēšanās pēc vairāk personīgiem uzdevumiem, sevis izzinošiem. Kopš piedalos konkursā manā dzīvē nekas kardināli nav mainījies, esmu kļuvusi priecīgāka, smaidīgāka un pozitīvāka, jo ļoti priecājos par dalību un iespējām kas man tiek dotas.

Tie ir mani spilgtākie iespaidi par Agritas nodarbībām.
Paldies Agritai!

 

V

 

Agritas treniņi ir savdabīgi, taču tajos es iegūstu daudz interesantu lietu, par kurām agrāk nebiju aizdomājusies. Pirmais Agritas treniņš, kas notika uzreiz pēc finālistu atlases, palīdzēja man saprast, KAS es esmu un KĀDA es esmu. Protams es sevi pazīstu, bet atklājās arī tādas lietas par mani, par kurām ikdienas dzīvēm nebiju aizdomājusies. Piemēram, es agrāk vienmēr domāju, ka, uzstājoties ar ..... citu priekšā, ir smieklīgi un es to nekad nedarīšu, jo man ir kauns. Taču tagad es zinu, ka es to varu un man nebija kauns. Es parādīju un izstāstīju tik daudz, cik es varēju, un pēc uzstāšanās nejutos tā, it kā par mani būtu kāds smējies. Man bija jautri, es ieguvu pozitīvas emocijas! Pildot uzdevumu, kur vajadzēja uzzīmēt ..... ....

Agritas nodarbībās es jūtu, ka smadzenes man strādā, jo es nepārtraukti domāju. Un man tas patīk! :) Mēs strādājam ilgi, bet personīgi man laiks paskriet ātri. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka Agritas metodes nav konservatīvas kā citiem psihologiem. Tātad pirmajā nodarbībā es tā kā vairāk iepazinu pati sevi! :) ieguvu jaunas paziņas, var būt draugus, bet par to vēlāk...

            Pirms pievēršos pagājušās svētdienas nodarbībai, es gribētu uzrakstīt, cik ļoti man palīdzējā viens vienīgais Agritas teikums, kad es viņai zvanīju uzreiz pēc pirmā treniņa. Pēc pirmā treniņa es daudz domāju par to, vai es spēšu nepadoties un izpildīt visu, ko liks mums Agrita, Inta, Deniss un pārējie..es esmu ļoti apzinīgs cilvēks un ja es daru, tad es daru ar 100% atdevi, lai sasniegtu to, ko esmu iecerējusi..kad es sasniedzu mērķi, es esmu laimīga, kad kaut kas aiziet citādāk kā es biju domājusi - ir katastrofa!...tātad es šaubījos, vai šis konkurss ir priekš manis!?! Vai es spēšu pārdzīvot, ja gadījumā viss ies ne tā kā es to biju sadomājusi un līdz ar to nojuks mani pārējie darbiņi, kas ar konkursu nemaz nav saistīti.  Un Agrita man teica tādu frāzi: "Dzīvo procesā nevis ar dienu, kad tu sasniegsi mērķi"..Kad es noliku klausuli, es aizdomājos par to, ka līdz šim es vienmēr esmu dzīvojusi ar to vienīgo pēdējo dienu, kad ir laiks uzzināt rezultātu. No tās dienas es dzīvoju procesā, man ir daudz mērķu, es daru visu, lai tos sasniegtu un gūstu baudu no tā, ko es daru...man ir vieglāk dzīvot un arī jūtos es tagad daudz labāk! :) beigās es saņemšu rezultātu, bet par to es domāšu tikai tad, kad pienāks diena! Šodien ir jādara, jādzīvo un jāpriecājas! :)

            Pagājušā sestdienā un svētdienā es iepazinu savus kolēģus, tagad man tie ir diezgan tuvi cilvēki un es jūtu, ka viņu priekšā es varu darīt jebko, mēs esam draugi :) Denisa nodarbība ļoti palīdzēja man izjust katru no konkursantiem. Šodien man šķiet, ka es šos cilvēkus pazīstu jau ļoti sen. Agritas nodarbībā es sapratu, ka mēs esam komanda. Patiesībā līdz pagājušajām brīvdienām, es domāju, ka mūsu starpā būs nežēlīga konkurence, katrs ies pa galvu pa kaklu...tagad es vairs tā nedomāju, personīgi es uzskatu, ka ir patīkami strādāt patīkamā kolektīvā..šobrīd es esmu apmierināta ar visiem konkursantiem, man ir labas un siltas attiecības ar katru no tiem, es esmu priecīga, ka tagad zinu šos cilvēkus un mēs visi darbojamies komandā! Agritas treniņā mums .....pēc tā es sajutu pašpārliecinātību, spēku un arī komandas garu. Esmu par to pateicīga!

            Pēc Anastasijas treniņa es apzinājos, ka esmu lēdija - Mis Latvija konkursa fināliste. Man ir jābūt ne tikai enerģiskai, sportiskai un aktīvai, bet arī graciozai, smalkai un pievilcīgai. Es sapratu pie kā man ir jāpiestrādā, lai atbilstu tikko minētajam raksturojumam.. un to es arī darīšu visu šo laiku.

            Savukārt Abiļeva treniņš ir kaut kas pavisam pretējs Anastasijas nodarbībām. Pie Abiļeva caur spēka vingrinājumiem es atbrīvojos no sliktās enerģijas. Es sapratu arī to, ka esmu diezgan labā fiziskā formā, jo pratu izpildīt visu, ko pasniedzējs mums rādīja, no kā guvu arī gandarījumu un enerģiju atlikušajam svētdienas vakaram. Noteikti gribētu apciemot Abiļeva kungu vēl reiz.

            Nobeigumā es gribētu pateikt to, ka es esmu ļoti apmierināta ar visiem treniņiem. Es pilnveidojos, es iegūstu kaut ko jaunu. Man treniņi ļoti palīdz un es gribētu turpināt tādā pašā garā. No katra treniņa es gaidu kaut ko jaunu, interesantu un noderīgu. Manuprāt, visi šie treniņi nostiprina manu emocionālo un psiholoģisko stāvokli. Tas noderēs arī manā turpmākajā dzīvē. Es pavisam nenožēloju, ka esmu šeit un esmu pateicīga TAM, kas neļāva man atkāpties, kad mani nomāca domas vai aiziet vai palikt!

Sveika,

Par 13.janvāra treniņu  varu teikt, ka tas bija kā iepazīšanās, visa atlases diena pagāja ļoti jautri un interesanti, jo tas viss pasākums kopumā bija pavisam kas jauns priekš manis. Pēc atlases aizdodoties pie Intas, vairāk sapazināmies un ieraudzījām savu komandu! No tā vakara, es sev kā personībai neko neieguvu izaugsmes ziņā, tā bija kā iepazīšanās.

10.02. psiholoģiskais treniņš bija jautrs un interesants, kurā kopīgi izsmējāmies un labi pavadījām laiku. Arī šajā es īpaši sev nekādas ieksējas pārmaiņas neieguvu. Uzdevums ar matu masāžu man, atklāti sakot, likās kā parasta aktivitāte nevis psiholoģisks treniņš. Pēc 10. februāra satuvinājāmies un, manuprāt, kļuvām vienotāki un draudzīgāki kā komanda.

Manuprāt, vairāk būtu vajadzīgi treniņi par to kā publiski runāt, kā iziet no neveiklām situācijām un ķermeņa valodu (kā labāk rokas turēt), kā arī lietišķā etiķete noderētu. Psihologiskie treniņi kā bija 10.februarī noteikti kādam palīdzēja un deva tādu kā iedrošinājumu, personīgi man tas nebija izaicinajums vai kādā citā ziņā pilnveidojošs.

Kopš 13.janvāra manā dzīve ir mainījies tikai tas, ka mazāk laika paliek un iegūstu jaunus draugus, paziņas. Es vienmēr esmu bijusi PAR avantūrām, tāpēc arī manī nekas nemainās pēc 13.janvāra, jo vienmēr esmu piedalījusies visdažādākajos un trakākajos pasākumos, projektos un tamlīdzīgās aktivitātēs. Man tā ir ikdiena, tāpēc droši vien neizjūtu pārmaiņas. Drīzāk būtu jāsaka, ka bez šāda veida piedzīvojumiem man liktos, ka kaut kas nav kārtībā, bet šobrīd esmu priecīga un smaidiga!

Paldies!:)

 

Kopš 13.janvāra radās pavisam nopietna motivācija pilnveidot sevi. Sapratu, ka ir daudz jāstrādā. Paātrinājās dzīves ritms. Dienas kļuva daudz "piesātinātākas". Mācības, sporta klubu apmeklēšana, defilē nodarbības. Dienas beigās rodas patīkams nogurums no tā, ko esmu paveikusi dienas laikā.
13.01. radās spēcīgs iespaids par komandas biedriem, savukārt pateicoties sestdienas un svētdienas nodarbībām (9. un 10.02) es satuvinājos, varbūt ne ar visiem, bet pagaidām tikai ar dažiem konkursantiem.
 
Es jau gaidīju, ka trenings ar Agritu sekmēs sadarbošanos grupās un komandas gara pacelšanos, un arī gaidīju, ka uzdevumi būs tik aizraujoši!...... Patika tas, ka no vienas puses tas mūs satuvināja, bet no otras puses izcēla katra individualitāti! Vismaz man tā likās.
10. februāra vakarā atceros, kā zvanīju savai mammai ar sajūsmu,

 

13 janvārī bija interesanti, bet biš bij nogurums pēc garas dienas un beigās biju parāk noguris lai vēl rakstītu visādus testus, arii apgaismība nebij paraāk laba.

10.02 man patika. bija tiešām forši, daudz jauna izmeģīnāju, bija jautri, tapēc arī patika. īpaši neko daudz no tā neieguvu, informācijas veidā, vnk vairāk sapazinos ar visiem, intreseantā veidā. protams tās dos man kko dzīvej talāk, varbūt vēl kkād pats taisīšu tādus treniņus citiem. jā, tādi treniņi manuprāt ir vajadzīgi, jo tiešām bij interesanti, kaut arī man pašām patīk vairāk aktīvus treniņus, kad jākusttās utt.

kas jauns... nu es sapazinos ar jauniem foršiem cilvēkiem, un tgd gaidu katru nākamo treniņu svētdienās!

 

Dārgā, Agrita Grosbarte!

 

Izsaku lielu PATEICĪBU par to, ka Jūs strādājāt ar mani!

Jūs man palīdzējāt, mācījāt jaunām lietām (sevis prezentēšana, izturēšanās stils, manieres, matu veidošana).

Bija pamanāms, ka es kļuvu daudz pārliecinātāka par sevi. Nodarbības iemācīja mani nebaidīties darīt un mēģināt kaut ko pavisam jaunu un neparastu (.... masāža, stāvēšana uz stikliem).

Smejos, uzdrošinājos, stāstīju, paplašināju redzesloku – tas ir tas, ko es darīju Jūsu treniņos. Saņēmu no Jums dzīvei noderīgu informāciju!

 

PALDIES par to, ka jebkurā laikā es varēju ar Jums ātri sazināties!

Jūs tik labi protat uzmodrināt, rast vajadzīgo noskaņojumu gan darbam, gan atceros pirms fināla dienas sveicienu domubiedros.

 

Man bija ļoti patīkami aprunāties. Fantastiski pavadīts laiks, kad krāsojāt man matus.

 Paldies, par dāvanu! Es joprojām brīnos, kā jūs nolasījāt no Maiju kalendāra manas īpašības!! (Tas man, starp citu, tagad ļoti palīdz – vairāk izpratu sevi!!!).

 

Kopš 13.janvāra radās pavisam nopietna motivācija pilnveidot sevi. Sapratu, ka ir daudz jāstrādā. Paātrinājās dzīves ritms. Dienas kļuva daudz "piesātinātākas". Mācības, sporta klubu apmeklēšana, defilē nodarbības. Dienas beigās rodas patīkams nogurums no tā, ko esmu paveikusi dienas laikā.
13.01. radās spēcīgs iespaids par komandas biedriem, savukārt pateicoties sestdienas un svētdienas nodarbībām (9. un 10.02) es satuvinājos, varbūt ne ar visiem, bet pagaidām tikai ar dažiem konkursantiem.

Es jau gaidīju, ka trenings ar Agritu sekmēs sadarbošanos grupās un komandas gara pacelšanos, un arī gaidīju, ka uzdevumi būs tik aizraujoši! Masāža ar matiem! Pieskārieni un kliegšana. Patika tas, ka no vienas puses tas mūs satuvināja, bet no otras puses izcēla katra individualitāti! Vismaz man tā likās.

 

Uzdevumi turpināja mani pārsteigt. Atkārtoju informāciju par katru dalībnieku. Cieši sajutu visus. Gāja jautri, smejos. Ar testa palīdzību pavēros uz sevi. Vienam uzdevumam, kurā vajadzēja pabeigt .... veltīju vairāk laika, jo to jau pildīju (Mis Rēzeknes konkursa atlasē) un negribēju atkārtoties."Vilku no sevis ārā" to, kas ir jauns un saistīts tieši ar šo laiku (principā varēju vienā mirklī sarakstīt vecās atbildes, bet daudz kas ir noticis kopš tā laika - jaunas emocijas, pieredze). Tests par pašapziņu, lika iaizdomāties par to, ko esmu dzīvē darījusi - atskatīties, kas bija pagātnē. UZreiz par katru apgalvojumi radās asociācijas.
Interesanti bija pavērot, kā puiši pieies pie vienas uzdevuma izpildīšanas -.......

 

Kā Jūs ziniet, esmu ļoti emocionāla meitene. Protams, šis konkurss man deva jaunus pārdzīvojumus, kas paliks man atmiņā visu mūžu!

PALDIES!!!

 

Vēlo visu to labāko,

Liliana Garkalne.