Šie pārmaiņu treniņi man dod iespēju ieklausīties sevī, aizdomāties par to, par ko ikdienas steigā un rutīnā nesanāk atcerēties un veltīt tam laiku.
Sākumā reti kurš no mums dalībniekiem (arī es) varēja skaļi, acīs skatoties, citiem teikt: „JĀ, ES PIEDALOS ŠAJĀ KONKURSĀ, LAI TIKTU FINĀLA SEŠINIEKĀ, KĀ ARĪ UZVARĒTU!” Šobrīd katrs no mums ir apzinājies, kāpēc ir šeit, un ir gatavs to teikt citiem, tajā pat laikā saglabājot draudzīgas attiecības un veselīgu konkurenci ar pārējiem dalībniekiem. Uzskatu, ka jebkurā darbībā, kurā ņemu dalību, ir jāiesaistās ar pilnu atdevi un jāizvirza augstākie mērķi, jo es noteikti negribētu sevi mierināt ar vārdiem: „JA ES BŪTU DARBOJIES AR PILNU ATDEVI, TAD NOTEIKTI....:)” Ja es DARBOJOS ar pilnu atdevi, tad jebkurā gadījumā esmu ieguvējs un varu teikt: „JĀ, VARBŪT ES NEESMU UN NEKAD NEBŪŠU LABĀKAIS, BET ES NOTEIKTI ŠODIEN ESMU LABĀKS, NEKĀ BIJU VAKAR!”
Ar nepacietību gaidu katru svētdienu, lai ļautos iekšējām pārmaiņām un atklāsmei, ka daudzas atziņas ir tikai paslēpušās manī un gaida kādu grūdienu no malas, lai tiktu atgādināts viss vecais, labi zināmais, kas uz laiku ir piemirsies. Tā, piemēram, runājot par saviem mērķiem, ikdienā man ir daudz mazu mērķu, kas aizņem manu laiku un domas, tieši tāpēc man šie treniņi palīdzēja saprast, ka biju uz laiku nomaldījies ikdienā, lai saprastu un atcerētos, ka visi mani lielie dzīves mērķi bija apzināti un formulēti jau agrā bērnībā un noglabāti manā slepenajā lādītē, lai tieši tagad tie tiktu atkal pārlasīti, pielaboti un papildināti.
Uzkāpjot uz stikliem, kaut arī sākumā bija nedaudz bail, sapratu, ka dzīvē bieži vien ir bail riskēt, uzsākt kaut ko jaunu, baidoties, ka tas būs pārāk sarežģīti, to nespēšu, bet, ja es neriskēšu un nemēģināšu, tad arī varbūt nemaz neuzzināšu, ka sākotnēji viss tikai šķiet sarežģītāks nekā patiesībā un viss ir iespējams, ja vien es to no sirds vēlos un esmu gatavs tā labā rīkoties jau šodien, nevis atlikt uz nākamo rītu, tad nākamo, vēl...
Es noteikti nevarētu vēl nosaukt mūs visus par labākajiem draugiem, bet noteikti uztveru visus konkursantus kā ļoti labus paziņas, kas aug un attīstās kopā šajos pārmaiņu treniņos. Man ir patīkami vērot citu izaugsmi, mācīties no savām un citu kļūdām, darboties komandā ar tik dažādiem cilvēkiem, ļauties un uzticēties viņiem!