Pārmaiņu treniņi #07

Sākšu stāstīt par pirmo pārmaiņu un pārvērtības nodarbību. Tiešām bija ļoti jauki un patīkami iepazīties ar cilvēkiem, varbūt, ar kuriem nebūtu iespēju sapazīties citā veidā, piemēram uz ielas, kādā pasākuma apmeklējumā, vai citā veidā. Manā dzīvē spēlē lielu lomu, tas, ka mani pamana un pazīst cilvēki, un šis pasākums ir ļoti optimāls variants priekš mana gadījuma. Ir svarīgi tas, kā cilvēks sevi reklamē, ja tas ir īstais vārds, atveras, uzvedas kolektīvā, un tieši šo mēs, tas ir dalībnieki, esam izjutuši un izgājuši cauri, tam, ko piemēram es līdz šim neesmu darījis. Strādājot un atrodoties kolektīvā ir jāatceras, ka mēs esam komanda, un mums ir jebkuros dzīves apstākļos ir jācenšas uzticēties viens otram un paveikt neiespējamo. Mūsu kolektīvs sastāv no daudzu cilvēku mērķiem, domām, sasniegumiem, un ko es pamanīju, ka katram bija mērķis dzīvot draudzīgajā ģimenē atstājot pēc sevis pēcnācējus. Tas arī būtu kopīgs mērķis – misija, ko mums dzīves laikā būtu jāizpilda. Katrs cilvēks ir aizdomājies par saviem mērķiem, dzīvi, apkārtējo vidi, dzīvniekiem, un citiem. Mums katram šajā dzīvē būtu jāatstāj aiz sevis to labo, kas ir mūsu spēkos.

Pirmajā reizē kad mēs visi sasēdāmies aplī un sākām stāstīt par sevi, lai cilvēki varētu kaut drusciņ iepazīt viens otru, atmosfēra bija saspringta. Katra cilvēka balsī bija dzirdams uztraukums, nemiers, bet kad pagāja dažas nedēļas, cilvēki ir sākuši runāšanu, par tādām lietām, ko neizstāstītu pat saviem radiem. Ir svarīgi rādīt tādu atmosfēru, lai cilvēks, justos kā zivs tīrajā ūdenī, un Jums tas izdevās, mūsu treneriem, Agritai un Artūram. Ir svarīgi saprast, ko no mums vēlas un grib sadzirdēt, saskatīt, mēs esam tik atšķirīgi cilvēki, tas ir iekšēji, jo katrs no mums šo pasauli uztver dažādi.

Mēs bijām izpildījuši testu, kas man lika aizdomāties par savu dzīvi, nākotni, tuviniekiem, apkārtējiem cilvēkiem, un tas bija tāds laika periods, tas ir sajūta, ka es tajā laika momentā biju atgriezies savā pagātnē, tas ir bērnībā, atcerējos gan labos, gan ne visai labos dzīves momentus, kā arī biju aizceļojis uz savu nākotni. Kādu tad es vēlētos redzēt savu nākotni? Katram cilvēkam ir savi mērķi, ja arī daži mēdz teikt, ka viņiem nav mērķu, tas ir muļķības, tie ir tikai vārdi, jo cilvēks nav gatavs sakoncentrēties dotajā laika momentā un izstāstīt. Katram cilvēkam katru dienu ir jāaizdomājas par savu mērķu realizēšanu, lai tie ātrāk piepildītos.

No savas dzīves es varētu pateikt to, ka daži mani sapņi ir piepildījušies bez manas piepūles. Tagad atcerējos momentu no bērnības, ka es vēlējos, lai mana mamma lepotos ar mani. Uz doto brīdi tas arī notiek. Jo es cenšos darīt tādas lietas, lai manai mammai būtu patīkamu to ko es daru priekš sevis, radiem, tuviniekiem. Dzīves priecīgie cilvēki dzīvo ilgāk, tāpēc jācenšas rādīt tādus apkārtējos resursus, no kuriem cilvēki gūtu prieku, laimi, pozitīvo enerģiju.

Atgriezīšos stāstīt par mūsu treniņiem. Visvairāk man patika momenti, kad es esmu veicis kaut kādus uzdevumus, pieskaroties pie pretēja dzimuma pārstāvja. It sevišķi patikuši momenti, kad nācās masēt sieviešu rokas, jo bija jūtama enerģijas apmaiņa, kura ir panākusi cilvēku uzticību. 3-4 minūšu laikā biju izmasējis 9 sieviešu pāru rokas, un katras bija ļoti atšķirīga pēc ādas, pirkstu garuma, pirksti biezuma, nagu uzkrāsošanas. Ja kāda nebija pārliecināta par savu pirkstu kopšanu, tas jau bija par vēlu un nācās samierināties ar doto brīdi. Ļoti patika, kad mani uzcēla vairāk nekā divu metru augstumā un ļāvuši pārdomāt savus mērķus, es biju pilnībā atslābinājies un izjutis neaprakstāmās sajūtas. Nodarbībā bija piepildījies viens no maniem senajiem sapņiem, es beidzot pastaigāju pa saplēstiem stikliem un nesagriezu kājas. Es esmu gatavs riskēt un man palielinās adrenalīna daudzums asinīs, no kura esmu ļoti atkarīgs, jo manā dzīvē tas ir ļoti svarīgi.

Pateicos par Jūsu (Agritas un Artūra) veltīto laiku, pieredzi un mācībām. Paldies!