Hmm...par pārmaiņām. Sākumā es pat neticēju, ka tik īsā laika periodā var mainīties cilvēks, viņa skatījums uz apkārtējo pasauli. Pārdomas par dzīvi, par savu attieksmi pret apkārtējiem. Kaut gan bija man tāds periods dzīvē, ka es pati sāku strādāt ar sevi un savu attieksmi pret dzīvi. Bet šie treniņi man palīdzēja vairāk „iegrozīt” lietas savās vietās. Es sāku saprast sevi un to, ko gribu savā dzīvē. Esmu palikusi daudz drošāka, atvērtāka, es sāku vairāk uzdrīkstēties un novērtēt sevi. Ir vērts aprunāties ar sevi, lai saprastu kā es jūtos un ko es gribu. Aizmirsu piebilst vienu lietu! Pēc pēdējā treniņa esmu sev izvirzījusi sev vēl vairāk mērķu! 
Bet tie, lai šoreiz paliek pie manis. Zinu, ka mērķi piepildīsies, jo ticu tam, ka domas ir spēks.
Iepriekšējā nedēļa bija pagājusi raibām emocijām bagāta. Par cik man bija parādījušās dažas problēmas savā privātajā dzīvē, es biju gan fiziski, gan emocionāli sabrukusi. Sabrukusi vistiešākajā nozīmē, jo savā dzīvē es laikam vēl kaut ko tādu nebiju piedzīvojusi. (Kaut gan, no malas, droši vien to nevarēja pateikt, jo apkārtējiem cilvēkiem es vienkārši smaidīju.) Un es gribēju pateikt tikai to, ka šie visi treniņi un nodarbības man palīdzēja noturēt sevi un nekrist lielākā emocionālajā sabrukumā. Tie man deva jaunas atziņas un jaunu spēku katrai dienai.Bet tagad viss ir labi, esmu stipra un atpūtusies!
Un vēl, es sarakstījos ar savu māsīcu, kuru satieku ļoti reti. Viņa man momentā jautā: „meitenīt, kas ar tevi ir noticies? Es nespēju vien nobrīnīties par to, kā tu esi mainījusies! Man prieks skatīties uz to, ka tev ir cits redzējums uz dzīvi! ”
Ar šo te, es gribēju pateikt tikai to, ja dažreiz pati neredzu sevi, cik ļoti esmu mainījusies, tad man tuvi cilvēki noteikti to redz, un šie visi treniņi tik tiešām palīdz atrast sevi un pilnveidoties.
Man ir neiedomājams prieks par to, ka man ir iespēja atrasties šāda veida nodarbībās.